Bērna intelektuālā gatavība skolai ir viens no vispārējās gatavības rādītājiem, un to veido plašs redzesloks, īpašu zināšanu krājums un pamatlikumu izpratne. Bērnam jāiemācās salīdzināt, vispārināt, izdarīt patstāvīgus secinājumus, analizēt. Topošajam pirmklasniekam būtu jāzina viņa adrese, vecāku vārdi, viņu darba-vieta un amats, kā arī jānošķir gadalaiki un jāzina to galvenās īpašības, jāzina nedēļu, mēnešu un dienu nosaukumi.

      Vienlaikus jāprot uzskaitīt, dažādus dzīvniekus, putnus, jāpot skaitīt tieši un atpakaļ līdz divdesmit, pārzināt burtus, spēt pamatoti pateikt, kāpēc viņš vēlas iet uz skolu, ko dara skolotājs, kāpēc skolā rakstāmgalds, tāfele u.c.

       Tas ir minimums, kas ir nepieciešams skolai. Daudzi vecāki un skolotāji ne bez pamata uzskata, ka intelektuālajai gatavībai skolai nevajadzētu nozīmēt, ka bērnam ir kādas noteiktas prasmes, piemēram, spēja risināt prātā vienādojumus līdz 20 vai 100, kā arī viņa kognitīvo procesu vispārējā attīstībā - atmiņā, uzmanībā, domāšana. Apsveriet trīs galvenās pieejas vēlamās intelektuālās gatavības līmeņa noteikšanai.

        Skola mācīs visu. Šīs pieejas piekritēji ir pārliecināti, ka ar iepriekš minēto pietiek, lai uzsāktu mācības pirmajā klasē. Turklāt plašās zināšanas par pirmās klases programmu var novest pie tā, ka bērnam skolā būs garlaicīgi un līdz mācību gada beigām viņš varēs atteikties zaudēs interesi pret mācībām, kamēr mazāk sagatavoti, bet motivēti bērni izvirzīsies priekšgalā.

        Galvenais ir prast lasīt. Šīs pieejas piekritēji uzskata, ka lasīšana ar izpratni par lasīto nodrošinās bērnam vieglu mācību sākumu un labas sekmes pamatskolā. Jo bērns nepratīs saprast problēmas apstākļus - viņš ātri izlasīs teksta uzdevumu un domās par risinājumu. Pēdējos mēnešos pirms skolas uzsākšanas skolotāji mudina pievērsties tekošas lasīšanas apguvei un nesatraukties, ja pirmsskolas vecuma skolēns nevar atrisināt teksta uzdevumu prātā.

    Paaugstināts līmenis. Šo pieeju var izteikt ar frāzi – jo   vairāk zināšanu, jo labāk. Bērns lasa 30 vai vairāk vārdus minūtē, risina problēmas divās darbībās, zina, kā saskaitīt un atņemt divciparu skaitļus, raksta drukātiem burtiem, ir plaši attīstīts skatījums (zina upju, pilsētu, planētu nosaukumus, darbojas ar enciklopēdiskiem faktiem par dzīvniekiem un augiem), zina, kā noteikt laiku, izmantojot pulksteni, atrisina loģikas problēmas no vienkāršiem līdz uzdevumiem ar “cieto riekstu”.

      Kuru pieeju izvēlēties – tas, ir Jūsu ziņā. Neaizmirstiet arī par fizisko un psiholoģisko gatavību, jo tā ir ne mazāk svarīga!